Hey Viņa Līdz Ar Savu Laiku

Hey, Viņa līdz ar savu laiku kāju liek pie zemes
Dams sāk raudāt no pazemes
Ateles valdnieks ir viņai zem tupeles
Jo te kaķinai vienalga, ko par viņa domā peles
Viņai dvina rozes, bet mīl viņa vienkāršās tulpes
Labas maršas īstus cilvēkus un skaistas kurpes
Lai arī kur viņa iet, viena auga saule lec vairiet
Debes es krāsojas pilktākās krāsās
Viņa būs vienmēr tā, kas sagaidīs mājās
Lai kā viņai klājās
Neviena mūsu pasaules viņa neatklājās
Kad paliek par grūtu, lai, kur viņa būtu, tā notrauk sasaru rūktu, ik vienam lai tas pie viņas mieru sev gūtu
Viņa ir kā lau, nebiedē, to neviena kā jau
Ja kāds trūkumā pasniegs, lūdzošu savu, jūtā dos pēdējo, pat ja no sevi satrautu
Viņai balna vairs audē, tik daudz zīve likusi redzē
Viņa savu dvēseli nesaudzē, bet citus arvien ar mīlestību tā dziedē
Un atceries vienu, ja vienreiz viņu saudē
No viņas plaidās pat vēl speklē, vairs pie viņas ceļ vien algas saule, lai cvairiet
Debes krāsojas pilgtākās krāsās, viņa būs vienmēr tā, kas sagaidīs mājās
Lai kabinai klājā, klājā, klājā, neviena mūsu pasaules viņa neatklājās